Psihoneirofizioloģijas un bioregulācijas pētījumu centrs

 

Kādēļ ir nepieciešama bērnu smadzeņu neirofizioloģiskā (funkcionālā) izmeklēšana, balstoties uz elektroencefalogrāfiju (EEG). EEG ir ļoti jutīgs indikators smadzeņu regulējošajām struktūrām, gan kortikālajām, gan subkortikālajām līmenī. Normālā EEG raksturo aizsāpējušo un bremzējošo ietekmi uz smadzenēm vienā vai abos līmeņos. Jebkādi novirzējumi izraisa līdzsvara stāvokļa traucējumus, kas pēc savas būtības cenšas vienmēr sasniegt līdzsvaru. Tomēr negatīvo ietekmju uzkrāšanās, piemēram, bailes, spēcīgas jaunrades, stresa, slimību u.c., izraisa viena no nervu procesiem pakāpenisku pastiprināšanos, kas pakāpeniski kļūst par stagnējošu raksturu. Bremzējošo ietekmju uzkrāšanās pakāpeniski izraisa depresīvākus stāvokļus, savukārt uzbudinājošo procesu uzkrāšanās izraisa pārmērīgu uzbudinājumu un arī noved pie nopietnākiem traucējumiem. Galveno nervu procesu līdzsvara traucējumi pakāpeniski izraisa kliniskas izmaiņas EEG, un tas jau noved pie uzmanības, informācijas uztveres, atmiņas un kopējās darbaspējas traucējumiem. Tādēļ, ja bērna uzvedība mainās, viņš kļūst lēnāks vai hiperaktīvs, ja ir traucēts miegs vai palēninās pamata vecuma uzvedības prasmes, ir obligāti jānoskaidro procesu uzbudināšanas un bremzēšanas līdzsvars smadzenēs:

 

1. Kurš process dominē?

2. Novirzes pakāpe?

3. Kurā smadzeņu daļā tas tiek reģistrēts, un kuras uzvedības un kognitīvās funkcijas tie skar?

4. Kura smadzeņu puslodi traucējumi notiek?

5. Kādas ir starppuslodziņu asimetrijas vērtības un kādos rādītājos?

6. Šo īpašību un citu elektroencefalogrāfijas (EEG) rādītāju sapratne agrā stadijā ļauj atjaunot smadzeņu funkcijas līdz vecuma normai (ja nav bijuši traucējumi grūtniecības, dzemdību vai agrā zīdaiņu dzīves laikā) līdz vecuma normai.