No psihologu un psihiatru novērojumiem ir zināms, ka, ja ārējie kairinātāji vairākkārt sakrīt ar stipriem emocionāliem pārdzīvojumiem, tad laika gaitā tie var izsaukt neapzinātas emocionālas vai neirotiskas reakcijas, kaut to īstenais iemesls konkrētā brīdī ir slēpts no subjekta apziņas. Cilvēks nespēj izskaidrot savas uzvedības izmaiņas iemeslu, tā mainās it kā bez iemesla un kalpo par iemeslu sliktam garastāvoklim, pašsajūtai un konfliktiem ģimenē. Katram indivīdam dzīves procesā krājas aizvainojumi, neapzinātas negatīvas emocijas, kas biežāk aktualizējas, cilvēkam nogurstot. Agresivitātes līmenis sabiedrībā un darba kolektīvos nepārtraukti pieaug, tāpēc neapzinātās emocijas var parādīties pilnīgi veseliem cilvēkiem, īpaši ekstremālās situācijās vai saspringtā darbā, bet biežāk tās tiek izgāztas uz piederīgajiem mājās. Ja cilvēks grib izprast sevi, proti, kādi aizvainojumi un bailes var saglabāties atmiņā neapzinātā veidā, vai uz kādu tēmu iespējams neadekvāti spēcīgi noreaģēt, tad par labāko problēmas risināšanas variantu kļūst šīs tēmas atklāšana un apzināšanās.
Psihoneirofizioloģijas un bioregulācijas pētījumu centrā (www.neuro.lv) ir izstrādāts paņēmiens (psihofizioloģiskās testēšanas un elektrofizioloģisko rādītāju analīze) šo neizzināto faktoru atrašanai, kas maina indivīda emocionālo stāvokli un ir īpaši aktuāls pāros: "līgava - līgavainis", "vīrs - sieva", kuriem ir t.s. „konflikta zonas”, no kurām vajadzētu izvairīties, lai nebūtu savstarpējas nesaprašanās, strīdu un aizvainojumu, kā arī agrīnas šķiršanās, kas kļūst par tik biežu parādību pēdējos gados. 2012. gadā noslēgto laulību skaits uz 1 000 iedzīvotājiem Latvijā bija 5,5 un šķirto – 3,6. Īpaši krass laulību šķiršanas pieaugums bija 2011. gadā (par 68% vairāk nekā 2010.gadā), kad stājās spēkā grozījumi Notariāta likumā, kas paātrināja laulības škiršanas procesu. Statistika liecina, ka sarūk arī laulības ilgums – 2012. gadā vidējais rādītājs – tikai 14,3 gadi!Pieaug ilggadējo laulību iziršanas skaits – 26% no šķirto laulību skaita.
Mūsu centra piedāvātās metodikas ļautu diagnosticēt nesaskaņu cēloņus, palīdzot saglabāt labvēlīgo klimatu ģimenē un, iespējams, arī novērst jauno ģimeņu iziršanu, kā arī būtu iespēja veikt izpēti pāros: " tēvs - dēls (meita)", "māte - meita (dēls)". Pirms un pēc diagnostikas ar pāriem strādā pieredzējuši psihologi, kuri palīdz atrast iekšējo konflikta zonu, apzināties to un mērķtiecīgi izstrādāt aizsargmehānismus, kas varētu mainīt neapzināto uzvedību.
Izpētes mērķis: atrast iekšējo konflikta zonu un palīdzēt ne tikai apzināties to, bet arī mērķtiecīgi izstrādāt aizsargmehānismus, kas varētu mainīt neapzināto uzvedību.
Psihofizioloģiskās testēšanas rādītāju dinamika (apziņas novērtējums)
Elektrofizioloģisko rādītāju dati uz poligrāfa (neapzinātā reaģēšana)