Zināms, ka pie veselīgas, t.i.,"normālās bioloģiskās" novecošanas, mainās smadzeņu funkcionēšana. Kad tiek konstatētas somatiskās slimības, tad runā par priekšlaicīgas novecošanās procesu, bet neiroloģisko slimību esamība var novest pie patoloģiskas novecošanās vai pat pie plānprātības. Pastāv vispārīgas smadzeņu novecošanas pazīmes, kas liecina par nelielu smadzeņu audu atrofiju (Elhons Golbergs, 2005). Tā kā asinsrite pasliktinās un skābekļa piegāde samazinās, smadzeņu garozas (vai atsevišķu tās zonu) funkcionālā aktivitāte var pazemināties. D.K. Džeksons secināja, ka vispirms tiek traucēta jaunāko kortikālo (asociatīvo un heteromodālo) zonu darbība, kā arī tiek traucēta priekšējā garozas daļa, kas atbild par plānošanu un uzvedību. Elektriskā smadzeņu aktivitāte atspoguļo garozas un zemgarozas funkcionēšanas īpatnības un ir agrīns novecošanās marķieris, tādēļ ir svarīgi zināt savu smadzeņu neirofizioloģiskās un novecošanas īpatnības (funkcionālā un kvantitatīvā EEG).
Smadzeņu elektriskās aktivitātes reģistrēšana miera stāvoklī
Smadzeņu elektriskā aktivitāte mierā un risinot loģiskos uzdevumus (65 gadu vecumā)
Minētie smadzeņu funkcionēšanas izmaiņas vairākumā gadījumu paliek apslēpti un nezināmi, ilgi neparādās kā uzvedības vai psihiskas novirzes. Parasti tās parādās strauji un negaidīti dzīves posmos, kad organisms ir pakļauts lielākai slodzei, piemēram, stresa situācijās, emocionālas vai intelektuālas pārslodzes gadījumos vai somātisko slimību laikā. Tikpat nemanāmi norit paātrinātas patoloģiskas novecošanas sākuma stadijas. Pirmkārt, tas attiecas uz Alcheimera slimību un Alcheimera tipa demenci. EEG izmaiņas samērā precīzi norāda gan uz slimību agrīnām (sākuma) pazīmēm, gan uz raksturīgo un esošo pazīmju dinamiku pirms šie traucējumi izpaužas uzvedībā. Šobrīd zinātnē šie procesi tiek uzskatīti par smadzeņu vielas atrofiju (deģenerāciju), kas noved pie prāta spēju pasliktināšanās un neizbēgamas, progresējošas demences.
Paralēli ar smadzeņu funkciju instrumentālo reģistrāciju vēlams pārbaudīt galvas smadzeņu asinsvadu stāvokli, jo tajos, kā likums, ar vecumu tiek reģistrētas mikrocirkulatorās un limfovenozās nodaļu, un reizēm, arī maģistrālo artēriju stāvokļa izmaiņas. Īpaši svarīgi ir pārbaudīt sirdsdarbības funkcionālās īpatnības (pat ja nav sūdzību) un noteikt asinsrites tipu, kas ļautu izstrādāt metodiku, lai uzturētu asinsvadu un sirdsdarbības optimālo funkcionāla stāvokļa.
Galvas smadzeņu asinsvadu izmeklējumi - reoencefalogramma miera stāvoklī
Smadzenes barojošo pamatasinsvadu reoencefalogrammas
Sirdsdarbības funkcionālo īpatnību novērtējums
Centrālās hemodinamikas izmeklējums, integrālā reogrāfija pēc Šrameka
Centrā uzsākta programmu izstrāde, kuras ļautu saglabāt esošo smadzeņu un nervu sistēmas kopumā optimālo funkcionēšanas līmeni. Pie tam īpaša uzmanība tiek pievērsta smadzeņu kognitīvajām funkcijām: patvaļīgai uzmanībai, atmiņai, intelektuālajām spējām, kā arī emocionālā fona un vispārēja noskaņojuma stāvoklim.
atgriezties sākumlapā