Psihoneirofizioloģijas un bioregulācijas pētījumu centrs

 

 

   Hiperaktivitāte ar uzmanības deficītu bērniem: mūsdienu pieejas diagnostikā un korekcijā.

 

    Bērna sekmīgām darbībām skolā nepieciešamas optimālas izziņas funkciju - uzmanība, atmiņa un domāšanas. Pēc dažādu autoru atziņām, 6 līdz 24% bērnu atnākot skolā nav gatavi saskaņot savu rīcību ar vispārpieņemtām prasībām. Šiem bērniem raksturīgi uzmanības koncentrēšanas traucējumi, nenoturīga atmiņa, paaugstināta novēršanās tieksme, kā arī samazinātas darbspējas gan skolā, gan mājās. Medicīnā šādi uzvedības traucējumi tiek traktēti kā uzmanības deficīta sindroms ar/vai/bez hiperaktivitātes (UDHS). Hroniska šādu traucējumu izpausme bērnu uzvedībā izraisa pietiekami noturīgu riebuma sajūtu pret mācībām, neskatoties uz viņu standarto intelekta līmeni.

    Problēmas sociālo nozīmību nosaka tas, ka pusaudžu vecumā šiem bērniem pieaug uzvedības traucējumu intensitāte. Pusaudži ar hiperaktivitāti iekļaujas riska grupā ar antisociālo darbību, tiesībpārkāpumu nodarīšanas, alkoholisma un narkomānijas attīstības ziņā. Šī pētījuma mērķis bija divu vecumposmu bērnu grupu (5-6 un 7-8 gadu) centrālās un perifēriskās asinsrites salīdzinošā analīze. Izmeklējums atklāja gan pirmsskolas vecuma bērniem gan pirmklasniekiem paaugstinātu labilitāti kā centrālajā, tā arī perifēriskajā asinsritē. Raksturīgi, ka redzes, verbālie, vienlaikus ar skaņu, kairinātāji tika uztverti ar hiperaktīviem bērniem kā stresa iedarbība, kas izraisīja perifēriskās asinsrites (ar vazodilatāro procesu prevalēšanu) un centrālās asinsrites traucējumus. Pēdējais raksturojās ar smadzeņu priekšējo (pieres) daivu asinsrites funkcionālo nepietiekamību, kas,acīmredzami, noveda pie kļūdām informācijas apstrādē, uzmanības pavājināšanas, hiperaktivitātes, impulsivitātes. Bērniem 7-8 gadu vecumā veidojas funkcionālā stāvokļa spontānā regulācija 50-60% gadījumos.

    Pat līdz pēdējam laikam bērnu ar UDHS ārstēšanā pamatvietu ieņēma medikamentozā terapija, kas, savukārt, neizslēdza pierašanas varbūtību pie zālēm. Pēdējos gadu desmit bērnu ar UDHS ārstēšanā bez  zāļu terapijas sāka pielietot  arī  funkcionālo biovadību pēc EEG un veģetatīviem rādītājiem. Apstiprināta šo tehniku pielietošanas, īpaši EEG treniņu (Beta treniņa, kā arī ātro un lēno ritmu savstarpējas mijiedarbības treniņa) augsta efektivitāte. Pakāpeniski vadot savu funkcionālo stāvokli uzmanības koncentrēšanas gaitā uz atgriezeniskās saites signālu, pacientam izdodas kompensēt smadzeņu garozas priekšējo nodaļu pazeminātu aktivitāti (skat. sadaļu: Metodika). 

    Tika atklāts, ka uzvedības novirzes bērniem ar UDHS balstās uz  smadzeņu, to atsevišku nodaļu un struktūru funkcionālā stāvokļa izmaiņām, kā arī tiek traucēts centrālās un perifēriskās asinsrites funkcionālais stāvoklis, kas dara nepieciešamu  veikt šo traucējumu agrīno pazīmju diagnostiku, kā arī secīgu pedagoģiski -psiholoģisko korekciju, jo UDHS -  smadzeņu funkciju traucējumi, ja tos savlaicīgi neizārstēt, var novest pie nopietnām sociālajām, medicīniskajām un, pat iespējams, kriminālajām sekām.

 

 

 

atgriezties sākumlapā